5 pazīmes, pēc kurām var atpazīt viltus ziņas
- Virsraksts, kas ir pretrunā labas žurnālistikas praksei. Šādiem virsrakstiem piemīt dramatiska, sensacionāla noskaņa, tie liek šausmināties un satraukties. Piemēram, Tu neticēsi, kas šodien notika Saeimā! Vai – Viņa pēdējais paziņojums, kā tas bija gadījumā, kad maldinošā reklāmā tika iesaistīts slavenā režisora Alvja Hermaņa vārds.
- Svarīgi saprast, vai informāciju sniedz uzticams medijs – vai tam ir norādīta redakcija, raksta vai sižeta autori. Visbiežāk viltus mājaslapām nav iespējams atrast nedz kontaktus, nedz telefonu, labākajā gadījumā – vien e-pasta adresi.
- Jāizpēta ziņas saturs. Nereti cilvēks, piemēram, skatās savā Facebook lentē un, pamanījis kādu sensacionālu ziņu, daudz nedomājot un neiedziļinoties, to pārpublicē tālāk. Bet vienmēr vajadzētu apskatīties, vai ko tādu publicē arī citi – uzticami – mediji. Piemēram, pagājušajā gadā ziemas olimpisko spēļu laikā Phjončhanā parādījās ziņa: beidzot Latvijas komandai pirmā medaļa – mūsu kērlinga izlase izcīnījusi bronzu! Ar šo ziņu sociālajos tīklos dalījās ap pieciem simtiem cilvēku, un neviens pat nebija papūlējies noskaidrot, ka Latvijas kērlinga izlase šajā olimpiādē pat nepiedalās.
- Vai ar gramatiku viss kārtībā? Protams, kļūdas var rasties katram, bet cilvēki, kuru mērķis ir maldināt vai iedzīvoties uz citu lētticības rēķina, visbiežāk raksta pavirši, pieļaujot daudzas pareizrakstības kļūdas.
- Kas ir informācijas avots, un vai vēstījums ir ticams? Vai ir atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem? Lai gan arī tad, ja šādas atsauces ir, tas ne vienmēr liecina par informācijas ticamību. Tāpēc kritiskā domāšana jāsaglabā vienmēr.
Ir vērts padomāt, cik ticami tas varētu būt, ka svešvalodu var iemācīties dienas laikā vai, nekaitējot veselībai, pāris nedēļās var notievēt par 30 kilogramiem. Tāpat ir jābūt uzmanīgiem, lasot par sensacionāliem atklājumiem. Piemēram, pirms diviem gadiem kādā Lielbritānijas portālā bija publicēta ziņa, ka Siguldas universitātes pētnieki atklājuši: džins paātrina vielmaiņu, un tāpēc, to dzerot, var vieglāk notievēt. Pēc tam šī ziņa pa ķēdīti parādījās arī sociālajos tīklos. Bet mēs taču zinām, ka Siguldā nav universitātes! Turklāt, ja ir atsauce uz pētījumiem, tad jāskatās, vai ir pieejama arī saite uz pilnu šo pētījumu.