Mani sauc Alisa Žuravļova, esmu izglītības psiholoģe. 2018. gadā esmu ieguvusi Daugavpils Universitātes psiholoģijas maģistra grādu un izglītības psihologa kvalifikāciju (Mg. Psych., diploma Nr. 2026).
Savu profesionālo darbību esmu sākusi 2016. gadā Lietuvā, strādājot ar senioriem, bērniem, viņu vecākiem un ar sociālā darba speciālistiem, vēlāk, 2017. gadā, turpināju darbu Valsts nodarbinātības dienestā kā lekciju un semināru vadītāja, kā arī Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē ”Sociālais dienests”, strādājot sektorā ģimenēm ar bērniem un sniedzot psihologa pakalpojumus gan pieaugušiem, gan bērniem un pusaudžiem.
Profesionālas un kvalitatīvas psihologa izglītības ieguvei ir nepieciešami vairāki gadi – jāatzīmē, ka profesionālo darbību var veikt tikai psihologs ar atbilstošu izglītību (vismaz 6 gadu augstākā izglītība un maģistra grāds psiholoģijā, kā arī psihologa kvalifikācija).
Lai kvalitatīvi veiktu savu darbu, pastāvīgi sadarbojos ar psihologu-pārraugu izglītības un skolu psiholoģijas jomā Sarmīti Jaševu (psihologa reģistrācijas Nr. 7000446, pārraudzības līguma Nr. 2021/2), piedalos dažādos tālākizglītības pasākumos. No 2018. gada 12. jūlija esmu reģistrēta Psihologu reģistrā (reģistrācijas Nr. 7000132).
Savā darbā ievēroju Psihologu likumu, profesionālās darbības Ētikas kodeksu, psihologu sertifikācijas padomes nolikumus, Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Galvenās izglītības psihologa darbības jomas ir šādas:
1. Psiholoģisko konsultāciju sniegšana – konsultācijas tiek sniegtas audzēkņiem, pedagogiem, audzēkņu vecākiem vai citiem likumiskiem pārstāvjiem, kā arī izglītības iestādes darbiniekiem (vienas konsultācijas ilgums ir ~50-60 min, par katru klientu tiek sagatavots Sadarbības pārskats, kas glabājas pie psihologa);
2. Psiholoģiskās izpētes veikšana (individuāli vai grupās), balstoties uz saņemto pieprasījumu jeb pieteikumu izpētes veikšanai – iegūto datu apstrāde, analīze, interpretācija, secinājumu un rekomendāciju sniegšana;
3. Audzināšanas stundu, psiholoģisko treniņu, sapulču vadīšana atbilstoši pasūtījuma mērķim, problēmai utt. – pasūtījums ar interesējošām tēmām tiek saņemts no grupas audzinātājiem, audzēkņiem, pedagogiem, audzēkņu vecākiem vai citiem likumiskiem pārstāvjiem un no izglītības iestādes administrācijas.
Vairāk par izglītības psihologa profesionālo darbību var izlasīt šeit: ”Metodiskās rekomendācijas psihologa profesionālajai darbībai izglītības iestādē” (Grāvīte I., Niedre R., Mihailovs I. J., 2020)
https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1131/download
Klienta sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga. Klients var būt audzēknis, pedagogs, audzēkņa vecāks vai cits likumiskais pārstāvis, kā arī izglītības iestādes darbinieks.
Psihologa konsultācijas notiek latviešu un krievu valodā.
Konsultāciju skaits ir atkarīgs no klienta pieprasījuma – iespējams, klientam būs nepieciešama viena vai vairākas psihologa konsultācijas, lai atrastu atbildi uz konkrēto jautājumu, vai arī saņemtu psiholoģisku atbalstu sarežģītā dzīves situācijā.
Ja klients kopā ar psihologu savstarpēji vienojas par vairākām konsultācijām, tad konsultācijas notiek 1 reizi nedēļā, iepriekš vienojoties ar klientu par nākamās konsultācijas datumu un laiku – nepieciešamības gadījumā konsultāciju var pārcelt uz citu datumu, sazinoties ar psihologu telefoniski vai uzrakstot īsziņu. Klients uzņemas atbildību savlaicīgi brīdināt psihologu par savu neierašanos.
Psihologa profesionālā darbība, tostarp psiholoģiskās palīdzības sniegšana klientiem, ir ieteicama klātienē. Tomēr, ja psihologa konsultācijas nav iespējams saņemt klātienē psihologa kabinetā, tad konsultācijas notiek attālināti, tiešsaistē (izņemot psiholoģisko izpēti) – par psihologa pakalpojumu saņemšanu attālināti vairāk var izlasīt šeit: ”Psihologu profesionālās darbības vadlīnijas, sniedzot pakalpojumus attālināti” (Psihologu sertifikācijas padome, 2021).
https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/2418/downloaGutentor Simple Text
– lai iegūtu iekšēju mieru un ticību saviem spēkiem, saprastu, kurš virziens man derēs vislabāk;
– ilgstoša stresa gadījumā;
– trauksme un nemiers, bezmiegs, grūtības koncentrēties, no rītiem arvien grūtāk piecelties;
– bailes, grūtības izdarīt izvēli;
– intereses zudums, emocionālas sāpes, nomāktība, strupceļš;
– nepatīkamas atmiņas, uzmācīgas domas;
– neticība sev, savām spējām;
– mācīšanās grūtības;
– uzvedības un disciplīnas jautājumi;
– savstarpējo attiecību grūtības ar līdzcilvēkiem, sarežģītas attiecības grupā, ģimenē (vientulība, izstumtība, grūtības iegūt draugus);
– adaptācijas un personības attīstības grūtības (īpaši pusaudžu vecumā).
– psihologs uzklausa un cenšas uztvert klienta teikto no viņa skatupunkta,
nenosoda, ir gatavs sarunai par klienta nodomiem, centieniem, iecerēm;
– psihologs cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kuras
klientam ne vienmēr izdodas pateikt;
– psihologs sniedz emocionālu atbalstu, palīdz klientam atrast sevī
resursus, risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus.
– Psihologs savā profesionālajā darbā ievēro godīgumu, objektivitāti, vienlīdzību, neitralitāti un precizitāti, nediskriminē un respektē klienta individualitāti un intereses.
– Ja psihologs saprot, ka konkrētā uzdevuma veikšanai viņam nav pietiekošu zināšanu un prasmju, tad viņa pienākums ir ieteikt profesionalitātes ziņā atbilstošu psihologu vai citu speciālistu.
– Psihologs nodrošina visas ar klientu saistītās informācijas konfidencialitāti.Šī informācija ir viņa profesionālais noslēpums. Iegūtie materiāli jāglabā drošā, citiem nepieejamā vietā, tostarp ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības.
– Konfidenciālā informācija par klientu var tikt apspriesta tikai profesionālos nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas risināšanā, informējot tās par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību, iespējami minimizējot klienta identitātes izpaušanu.
– Psihologa profesionālo darbību var pārraudzīt tikai psihologs, kas ir ieguvis psihologa-pārrauga tiesības attiecīgajā profesionālās darbības jomā.
– Psihologs izvērtē nepieciešamību sniegt profesionālo pakalpojumu personai, kura saņem līdzīgu pakalpojumu no cita profesionāļa. Ja psihologa rīcībā ir informācija, ka klients saņem līdzīgu pakalpojumu pie cita profesionāļa, tad šāda pakalpojuma dublēšanās ir novēršama.
– Ja klienta sākotnējais pasūtījums ir psiholoģiskā konsultēšana, tad gadījumos, kad nepieciešama arī psiholoģiskā izpēte, pēc pieprasījuma to veic un sniedz rakstisku atzinumu par klienta psiholoģiskās izpētes rezultātiem cits psihologs, kurš nav bijis iesaistīts klienta konsultēšanas procesā.
– Psihologs nedrīkst mācīt citu profesiju pārstāvjus psiholoģiskās izpētes metožu lietošanai.
Avots: Ētikas kodekss (Psihologu ētikas komisija)
http://veselibaspsihologija.lv/lv/psihologu-etikas-kodekss
Informējam, ka saskaņā ar Psihologu likuma 12.panta 3.punktā un 16.pantā noteikto ziņas par pasūtītāju un klientu, kā arī ar pasūtītāju vai klientu saistīta personīga rakstura informācija, kas tapusi zināma, pildot psihologa profesionālos pienākumus, nav izpaužama, izņemot Psihologu likuma 16.pantā minētos gadījumus.