16. novembrī Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā svinējām Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienu, vienojoties svētku pasākumā “Latvija – mūsu zeme, mūsu stāsts”.
Pasākums bija veltīts mūsu valsts vēsturei, latviskajām vērtībām, kultūras mantojumam un piederības sajūtai savai zemei. Caur dziesmām, dzeju, deju un teātra mākslu kopīgi veidojām stāstu par Latviju – tās cilvēkiem, tradīcijām un nākotni.
Svētku pasākumu atklāja Latvijas Republikas valsts himna, kam sekoja tehnikuma direktores Ārijas Ļaksas svētku uzruna.
Koncerta muzikālo ceļojumu aizsāka vokālais ansamblis “Gamma” ar dziesmu “Zivsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Dzimtās valodas nozīmi un skaistumu atklāja Alfrēda Krūkļa dzejolis “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”, ko lasīja Nikolajs Stepanovs. Savukārt tautasdziesma “Bēdu manu, lielu bēdu” izskanēja mūsdienīgā interpretācijā, apliecinot, ka mūsu kultūras mantojums turpina dzīvot arī jaunajās paaudzēs.
Īpašu uzmanību veltījām bērnības pasaulei, ģimenei un mīlestībai pret dzimto zemi. Teātra pulciņa dalībnieki uzstājās ar Jāņa Jaunsudrabiņa darbu “Bērnam” un Guntas Ristamecas “Mūsu Latvija”, atgādinot, ka piederības sajūta Latvijai sākas ar tuvākajiem cilvēkiem, dzimto valodu un vietām, ko saucam par savām mājām.
Sirsnīgu muzikālu sveicienu Latvijai veltīja arī skolotāju vokālais ansamblis “Gaisma”, izpildot dziesmu “Skaista mana tēvu zeme”. Vokālais ansamblis “Gamma” kopā ar skolotāju Olgu aicināja aizdomāties par labestību, cilvēcību un vērtībām, izpildot dziesmu “Baltu dzīvi nodzīvot”.
Viens no spilgtākajiem svētku mirkļiem bija teātra un deju pulciņa kopuzvedums “Saules raksti”. Tajā savijās latviešu tautas tradīcijas, simboli, kustība un mūsdienīga mākslas valoda. Uzveduma režisore bija Jūlija Ļaha, horeogrāfe – Anna Blakunova. Kopīgais priekšnesums apliecināja, cik daudz skaista iespējams radīt, apvienojot dažādus talantus un radošo enerģiju.
Svētku īpašā viešņa bija Daugavpils teātra aktrise Agnese Laicāne. Viņa ar ģitāras pavadījumu izpildīja dziesmu “Daugava”. Aktrises radošais ceļš un atgriešanās dzimtajā Latgalē ir iedvesmojošs apliecinājums tam, ka iespējams īstenot savus sapņus, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar dzimto pusi.
Pasākuma noslēgumā valdīja īpaša kopības sajūta – skolotājas Olga un Anita kopā ar klātesošajiem aicināja vienoties kopīgā dziesmā “Rūžeņa”. Dažādās balsis saplūda vienā melodijā, atgādinot, ka kopdziedāšana ir viena no skaistākajām mūsu tautas vienotības tradīcijām.
Svētku koncerts vēlreiz apliecināja, ka Latviju veido ne tikai nozīmīgi vēstures notikumi, bet arī cilvēki, viņu ikdienas darbi, attieksme, savstarpējā cieņa un mīlestība pret savu zemi. Mūsu tehnikumā satiekas dažādas paaudzes, pieredzes, kultūras un talanti, un tieši kopā mēs veidojam savu nākotni.
Sirsnīgs paldies visiem jauniešiem, pedagogiem, pulciņu vadītājiem un māksliniekiem par ieguldīto darbu, radošumu un svētku noskaņas radīšanu!
Lai Latvija vienmēr ir vieta, kur gribas mācīties, strādāt, dzīvot un atgriezties!
Daudz laimes, Latvija!