Šī gada 4. novembrī mūsu tehnikuma projektu vadītāja Rīgā apmeklēja nozīmīgu semināru "Erasmus+ un Prasmju savienība: ceļā uz nākotnes prasmēm Eiropā". Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta izmaiņām darba tirgū, nepieciešamajām prasmēm un izglītības lomai šajos pārmaiņu procesos.
Seminārā klātesošie eksperti uzsvēra satraucošu tendenci – šobrīd ir novērojams izteikts prasmju trūkums, kas būtiski kavē inovāciju attīstību, uzņēmumu izaugsmi un kopējo produktivitāti. Lai iezīmētu tālākos rīcības virzienus, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Normunds Ozols dalījās ar padziļinātiem datiem par to, kādas prasmes un profesijas Latvijai būs nepieciešamas līdz 2030. un 2040. gadam. Kā liecina Ekonomikas ministrijas prognozes, mērķa scenārijs paredz līdz 2035. gadam divkāršot Latvijas IKP, bet līdz 2040. gadam sasniegt IKP pieaugumu par 75%. Vislielāko pienesumu šai izaugsmei dos apstrādes rūpniecība, IKT pakalpojumi, tirdzniecība un būvniecība. Neskatoties uz to, jau 2040. gadā ir prognozēts ievērojams darbaspēka iztrūkums, īpaši inženierzinātnēs, IKT jomā un veselības aprūpē. Vislielākais trūkums būs jūtams transporta un uzglabāšanas nozarē, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī būvniecībā, kur trūks tādi speciālisti kā elektrisko iekārtu strādniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un būvniekiem.
Šīs prognozes vēlreiz apliecina, ka mūsu tehnikums ir uz pareizā ceļa, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus, kuri būs ļoti pieprasīti arī nākotnes darba tirgū.
Mācību procesa pamati šīm nozarēm tiek ielikti jau pamatskolā – seminārā tika analizēti Latvijas skolēnu monitoringa darbu rezultāti 3. un 6. klasēm, uzsverot tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātņu pratības nozīmi un parādot reģionālās atšķirības zināšanu apguvē.
Būtiskas izmaiņas darba tirgū ieviesīs mākslīgais intelekts (MI) un robotizācija, kas aizvietošanas riskam pakļaus aptuveni 8% jeb 71 tūkstoti darba vietu, bet vēl 41% jeb 361 tūkstotim strādājošo darbs būtiski mainīsies. Vislielākais automatizācijas risks pastāv administratīvajiem un izpildsekretāriem, kā arī grāmatvedības, uzskaites un noliktavu darbiniekiem.
Demogrāfiskās pārmaiņas, piemēram, zemā dzimstība un ilgāks darba mūžs, arvien vairāk palielina vajadzību mācīties visa mūža garumā. Tehnoloģiju dinamikas dēļ vidējais apgūto prasmju derīguma termiņš mūsdienās ir sarucis līdz tikai 3 gadiem. Tāpēc darba tirgū top 5 pieprasītākās nākotnes prasmes ir analītiskā domāšana, radošā domāšana, MI pratība, elastība un noturība, kā arī zinātkāre un mūžizglītība.
Īpaši vērtīgs gan izglītības iestādēm, gan topošajiem speciālistiem bija darba devēju skatījums. SIA "Latvijas Mobilais Telefons" personāla atlases un attīstības speciāliste savā prezentācijā "No CV līdz pirmajai darba dienai" atklāja, kā uzņēmumi vērtē kandidātu potenciālu. Viņa dalījās ar ieteikumiem, kas ir svarīgi darba devējiem un kādam ir jābūt pieteikuma CV. Tomēr pats būtiskākais secinājums jauniešiem – darba devēju acīs pats galvenais ir darbinieka atbildība. Visu pārējo – specifiskas tehniskās un praktiskās iemaņas – var veiksmīgi iemācīties darba vietā.
Eksperte sniedza arī praktiskus ieteikumus par to, kā jauniešiem sevi pozicionēt. Veidojot CV, būtiski ir neiekļaut lieku informāciju: personas kodu, reliģisko piederību, ģimenes stāvokli, neprofesionālu e-pasta adresi, ļoti neformālas fotogrāfijas, garus dzīvesstāstus un nepārbaudītus MI ģenerētus tekstus. Īpaši tika uzsvērts, ka CV nedrīkst norādīt prasmes, kuras patiesībā jaunietis nepārzina, turklāt pedagogiem ir būtiska loma, palīdzot veidot pieredzi, ko vēlāk var ierakstīt šajā dokumentā.
Darba devēji augstu vērtē darbinieku patstāvību. Tika izcelta atziņa, ka patstāvība sākas brīdī, kad nav gatavas instrukcijas, un darba devējs sagaida, ka jaunietis spēs pats pamanīt problēmu, uzdot jautājumus, meklēt informāciju un piedāvāt risinājumus, lai virzītos uz priekšu. Patstāvība nenozīmē visu darīt vienam pašam – tā nozīmē interesi par kopējo rezultātu un iniciatīvas uzņemšanos, kur bieži vien labs jautājums var būt pat svarīgāks par gatavu atbildi.
Visbeidzot, kā iedvesmojošs piemērs izglītības internacionalizācijai, seminārā izskanēja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projektu vadītājas prezentācija "No mobilitātes līdz pārmaiņām", demonstrējot, kā starptautiskā pieredze spēj transformēt izglītības vidi.
Mūsu tehnikums turpina integrēt šīs atziņas savā ikdienas darbā, nodrošinot audzēkņiem mūsdienīgu vidi un iedrošinot viņus attīstīt ne tikai profesionālās kompetences, bet arī atbildības sajūtu, kas ir panākumu pamats jebkurā nozarē.
